Piektdien un sestdien Ogres novada sporta centra stadionā tika aizvadīts 2016.gada Latvijas čempionāts vieglatlētikā. Kopš 1920.gada – 95.reizi. Čempionu tituli un medaļu komplekti tika izcīnīti 40 disciplīnās.

5000 m skrējiens. Vēl viena disciplīna, kura notika jau piektdien. Pirmo reizi par Latvijas čempionu kļuva Reinis Hartmanis (Ventspils) – 14:31,56. Vicečempiona sudraba medaļa Albertam Blajam („Arkādija”) – ar jaunu personisko rekordu – 14:34,50. Bronzas medaļu saņēma vieglatlētikas veterāns Kristaps Kaimiņš (Ogre) ar savu sezonā labāko rezultātu – 15:24,62.

200 m skrējiens. Tāpat kā piektdien 100 m sprintā, arī divreiz garākajā distancē ātrākais bija Jānis Mezītis (Gulbene), pie tam ar sezonā labāko rezultātu – 21,43 sek. Jānis par čempionu kļuva jau piekto gadu pēc kārtas. Otrais ar jaunu personisko rekordu – 21,74 sek. – juniors Valērijs Valinščikovs („Arkādija”). Arī bronzas medaļa junioram Danielam Fjodorovam (Iecava) – 22,71 sek. un arī personiskais rekords.

200 m skrējiens sievietēm. Arī Sindijai Bukšai („Auseklis”) dubultuzvara – 24,27 sek. Tiesa, zelta medaļa jau trešā – vakar tāda tika arī par uzvaru stafetē. 200 m finālskrējienā otrā bija Sindijas treniņu un kluba biedrene Anna Paula Auziņa – 24,60 sek., bet trešā – Diāna Daktere (Limb./Salacgr.)- 24,72 sek. (SB).

800 m skrējiens. Pauls Ārents („Arkādija) Ogrē izcīnija jau otro zelta medaļu un 800 m distancē bija čempiona godā arī pērn. Rezultāts Ogrē – 1:53,08, par 0,76 sek. apsteidzot vicečempionu Rihardui Lindi (Valmiera). Trešais – Austris Karpinskis („Auseklis”) ar jaunu personisko rekordu – 1:53,86.

800 m skrējiens sievietēm. Elēna Miezava (Talsu nov.) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni - 2:16,67. Otrā – Ilze Vītola („Arkādija”) – 2:18,20, bet trešā – Gunita Šale (Aizkraukle) – 2:18,65. Visām trim jauni personiskie rekordi.

3000 m skrējiens. Vairums skrējiena dalībnieku sasniedza savus šosezon labākos rezultātus. Jau otrais čempiona tituls Reinim Hartmanim (Ventspils) – arī jauns personiskais rekords – 8:25,91. Otrais – Alberts Blajs (Ārkādija”) – 8:25,95, bet trešais – vieglatlētikas veterāns Armands Bušs (Ogre) – 8:50,99.

3000 m skrējiens sievietēm. Pirmo reizi Latvijas čempiones tituls šajā distancē Jolantai Liepiņai (Salacgrīva) – 10:33,28. Sudraba medaļa Līgai Jansonei („Artkādija”) – 10:43,77, bet bronzas – Ingai Zālītei (Ikšķile) – 10;49,77 (PR).

400 m barjerskrējiens. Jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijas ātrākais barjerskrējējs ir Jānis Baltušs (Bauskas nov.) – 50,78 sek. Sudrabs junioram Maksimam Sinčukovam (Liepāja) – 52,58 sek., bet bronza – Kasparam Kažemakam (Preiļi) ar jaunu personisko rekordu – 55,68 sek.

400 m barjerskrējiens sievietēm. Jau piekto gadskārtu savu Latvijas barjerskrējēju līderes godu apstiprināja Līga Velvere (SB”Liesma”) – 57,47 sek. Līgas kluba biedrene Līva Freimane bija otrā ar jaunu personisko rekordu – 1:02,30. Bronzas medaļa Liepājas jaunietei Anastasijai Ivanovai – 1:06,76.

3000 m šķēršļu skrējiens. Kopš 2011.gada jau otrais Latvijas čempiona tituls Kasparam Gulbim (Ventspils nov.)- 9:43,24. Otrais – Krists Siņicins („Arkādija”) – 9:46,26, bet trešais – Arnolds Japiņš (Daugavpils nov.) – 9:53,68. Visiem trim šīs sezonas labākie rezultāti.

3000 m šķēršļu skrējiens sievietēm. Otro gadu pēc kārtas Latvijas čempiones godā Līga Šulgina (Auces nov.) - 11:32,29. Otrā ar jaunu personisko rekordu Kristīne Jevsejeva (Daugavpils nov.) - 12:22,65. Trešā – Sendija Jakobsone (Bauskas nov.) – 12:54,54.

4x400 m stafetes skrējiens. Vīriešiem uzvarēja Bauskas novada kvartets – 3:22,32 (trešā zelta medaļa J.Baltušam) un sievietēm Limbažu un Salacgrīvas novada SS komanda - 3:50,98.

Augstlēkšana. Jānis Mucenieks (Valmiera) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu – 1,99 m. Diemžēl neglaimojošs ir fakts, ka pēdējo reizi, kad par Latvijas čempionu varēja kļūt pat nepārvarot pat divu metru augstumu, bija...1965.gads (!). Ogrē otrais bija Jānis Vaivods (Vārkava) – 1,96 m, bet trešais – daudzkārtējs pasaules un Eiropas veterānu čempionātu godalgoto vietu ieguvējs Pēteris Valdmanis (Liepāja). Pēteris 42 gadu vecumā veica augstumu 1,93 m.

Augstlēkšana sievietēm. Neparasti pieticīgi rezultāti arī sievietēm. Pat tagad jau četrkārtējā čempione Madara Onužāne-Saliņa (BJC”Laimīte”) samierinājās ar rezultātu 1,74 m. Viņa par trim centimetriem pārspēja jaunieti Luizi Katrīnu Zeļģi (Talsu nov.). Trešā – vēl viena jauniete  - Anastasija Krasavina („Arkādija”) – 1,60 m.

Trīssoļlēkšana. Uzvarot arī trīssoļlēcēju sacensībās (16,13 m), Elvijs Misāns („Auseklis”) savu Latvijas čempionu zelta medaļu kolekciju ir papildinājis līdz 26 augstākajām godalgām. Elvija treniņbiedrs Māris Grēniņš ar savu šosezon tālāko lēcienu 14,33 m bija otrais, bet pērnā gada Latvijas čempions Ilmārs Kalniņš (Koknese) – trešais (14,27 m).

Trīssoļlēkšana sievietēm. Madarai Apinei (RTU) Latvijas čempiones tituls jau otro gadu pēc kārtas – šoreiz ar rezultātu 13,12 m. Šovasar pirmo reizi pāri 13 metru robežai lēca arī Santa Matule („Arkādija”) – viņa sudraba medaļa ar rezultātu 13,04 m. Trešā – Elza Anna Noriņa (Limbažu/Salacgrīva) – 12,33 m.

Diska mešana. Oskars Vaisjūns (Jelgavas nov.) tieši Latvijas čempionātā sasniedza savu gada labāko rezultātu – 53,68 m. Arī viņa zelta medaļu kolekcijā ir jau 26 šādas godalgas. Sudraba medaļa Edgaram Kononovam (Ventspils) – 47,60 m, bet bronzas – ar jaunu personisko rekordu vēl junioram Laurim Kaufmanim (Bauskas nov.)- 47,30 m.

Diska mešana sievietēm. Dace Šteinerte (Jelgava) kārtējo reizi tieši Latvijas čempionātos apsteidzot sezonas līderi Ingu Miķelsoni (Jelgavas nov,.), par čempioni kļuva jau septīto reizi. Daces rezultāts 49,76 m, bet Ingas – 44,58 m. Bronzas medaļa Valmieras jaunietei Kristīnei Strazdītei – 44,03 m.

Vesera mešana. 1992.gadā, tolaik vēl juniors Igors Sokolovs  (Salaspils) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu. Šogad Ogrē ar savu sezonā tālāko metienu – 75,44 m – izcīnītais čempiona tituls ir jau 28. Kārtējo reizi Igora „ēna” palika Ainārs Vaičulens (Stopiņu nov.) – 69,28 m. Latvijas vicečempiona sudraba medaļas Aināram ir 16. Trešajā vietā – Andrejs Pavļenkovs (Koknese) – 57,48 m.

Vesera mešana sievietēm. Nestartējot labākajām Latvijas vesera metējām (K.Orlovai un V.Kumermanei), pie uzvaras un godalgotajām vietām tika jaunās paaudzes metējas. Pirmo reizi Latvijas čempiones godā vēl jauniete Liene Roziņa (Jelgavas nov.) - 39,90 m ar jaunu personisko rekordu. Personiskais rekords arī vicečempionei Kristīnei Iščerjakovai (Salaspils) – 37,38 m. Trešā – juniore Regīna Aņisjko (Daugavpils nov.) – 30,92 m. Tiesa, trešais labākais rezultāts Laurai Feldmanei (Ārkādija”) – 33,04 m, bet U-16 vecuma grupas meitenēm līdzdalība Latvijas čempionātā ir liegta.

Andris Staģis