Svētdien Vācijas pilsētā Bohumā vieglatlēti aizvadīja XXXII Pasaules Universiādes pēdējo – septīto – sacensību dienu. Pēc Latvijas vieglatlētu-studentu visai pieticīgajiem startiem iepriekšējās dienās varējām uzgavilēt arī Valtera Kreiša veiksmei. Valters neapšaubāmi bija kārtslēkšanas sacensību favorīts. Sīvākais sāncensis bija norvēģis Sīmens Gutormsens – labāk pazīstamā Sondres Gutormsena (6,00 m – 2023.g.) jaunākais brālis.

Kvalifikācijā, kurā Valters pirmo augstumu 5,25 m veica tikai ar trešo mēģinājumu, vēlāk viegli tiekot galā arī ar 5,40 m augstumā novietoto latiņu. Arī finālsacensības Valters sāka ar 5,25 m, pārvarot to ar otro lēcienu. Vēl grūtāk gāja uz nākamā augstumā – 5,45 m – novietoto latiņu. Veiksmīgs bija tikai trešais mēģinājums. Toties pēc tam bija divi uzreiz veikti augstumi – 5,55 m un 5,65 m. Sāncensim gāja daudz vieglāk – visus piecus augstumus (5,35 m līdz 5,65 m) Sīmens jau bija veicis ar pirmo lēcienu. Tobrīd Valters gan bija jau nodrošinājis vismaz sudraba medaļu, jo trešās vietas ieguvējs Mortons Benders (Ungārija) apstājās pie 5,55 m.

Sākās taktiskā nervu cīņa par uzvaru. Augstumu 5,75 m abi sāncenši nepārvar pirmajos divos mēģinājumos. Norvēģim veiksmīgs ir trešais lēciens un jauns personīgais rekords – 5,75 m. Valters trešo lēcienu pārceļ uz 5,85 m un gaida kā Sīmenam veiksies uz 5,80 m. Visas trīs reizes latiņa krīt un Valteram paliek pēdējā iespēja pamēģināt labot Latvijas rekordu – 5,85 m. Šoreiz vēl neizdodas.

Tomēr izcīnītā sudraba medaļa ir Valtera Kreiša augstākais panākums starptautiskajā arēnā – Universiādes vicečempions ar šovasar labāko rezultātu – 5,65 m!

Veiksmīgs bija arī vēl triju Latvijas vieglatlētu starti Universiādes noslēguma dienās. Augstlēcēja Patrīcija Jansone tāpat kā kvalifikācijā pārvarēja latiņu 1,81 m augstumā un ierindojās septītajā vietā. Otra augstākā Latvijas vieglatlētu vieta šajā Universiādē. Ar sezonas labāko rezultātu – 15:52,94 – Agate Caune finišēja kā divpadsmitā 5000 m skrējienā. Savukārt Ņikita Bogdanovs pusfinālā 800 m veica ievērojami ātrāk nekā dienu iepriekš un ar rezultātu 1:50,39 ierindojās 19. vietā. Tik ātri Ņikita šovasar vēl nebija skrējis.

Līdz ar to XXXII Pasaules Universiāde ir aizvadīta. Izcīnīta viena sudraba medaļa, viena septītā un divas 12. vietas. Divas iepriekšējās Universiādes (nestartējot Ķīnā un Neapolē) Latvijas vieglatlēti aizvadīja bez godalgām. Savukārt 2017. gadā Taipejā sudraba medaļa bija skrējējai Guntai Latiševai Čudarei, bet bronzas – trīssoļlēcējai Mārai Grīvai.

Andris Staģis