Sestdien un svētdien Valmieras Jāņa Daliņa stadionā tika izcīnīti Latvijas čempionu tituli un pasniegtas godalgoto vietu medaļas divās disciplīnās – daudzcīņās un 10000 m skrējienā.

Abas disciplīnas vīriešiem ir čempionātu programmā kopš Latvijas meistarsacīkšu pirmsākumiem – 1920. gada. Tiesa sievietēm daudzcīņas (pieccīņa) aizsākās 1924. gadā un septiņcīņa – 1981.g. Savukārt 10000 m distancē sievietes par čempioņu tituliem cīnījušās kopš 1985. gada. 2025. gada Latvijas čempionātam kārtas numurs ir 105. Tie nenotika 1940.g. un 1944.g.

Startam daudzcīņās šogad bija pieteikti 141 dalībnieks, bet 10000 m skrējienā – 12 (9 vīrieši un 3 sievietes). Daudzcīņās pieaugušajiem – 6 (attiecīgi 2 vīrieši un 4 sievietes). Junioru grupā – 18 (12 un 6); jauniešu (U18) – 28 (11 un 17); jauniešu (U16) – 41 (15 un 26); jauniešu (U14) – 55 (14 un 41). Kā redzam, jaunākajās vecuma grupās dalībnieku skaits ir ievērojami lielāks. Tas noteikti ir apsveicami, jo treniņiem vieglatlētikā jāsākas ar daudzcīņām – vēlāk noskaidrosies kurš ir labāks skrējējs, metējs vai lēcējs.

Šogad Latvijas daudzcīņu čempionātā bija vairāki cerīgi starti un intriģējoši dueļi, kas vainagojās ne tikai ar jauniem personīgajiem rekordiem un izpildītām Eiropas forumu normatīviem, bet arī ar jaunu Latvijas meiteņu (U16) rekordu septiņcīņā.

Vīriešiem – pieaugušajiem – diemžēl startēja tikai divi dalībnieki un sacensību favorīts, pērnā gada čempions, Andris Skadiņš faktiski spēkojās ar savu personīgo rekordu, sasniegtu pērn – 7062 p. Sāka viņš daudzsološi – ar 10,82 w sek. veiktiem 100 m un 7,08 m tālu lēcienu. Turpmāk gan vairs ne tik pārliecinoši, tomēr par Latvijas čempionu Andris Skadiņš (Bauska) kļuva ar jaunu personīgo rekordu – 7101 p. (10,82w – 7,08 – 12,26 – 1,89 – 50,68 – 15,26 – 34,99 – 4,70 – 49,11 – 5:14,14). Andris Skadiņš tagad ir jau septiņkārtējs Latvijas čempions desmitcīņā, jo bez šiem diviem tituliem pieaugušo kārtā viņš divkārt bija čempions arī junioriem (2023.g. un 2024.g.), jauniešiem (2021.g. un 2022.g.), kā arī zēniem ( 2020.g.). Latvijas čempionāta sudraba medaļu ar personīgo rekordu – 6370 p. saņēma Artūrs Viestards Konderko (Jelgava).

Septiņcīņā bija sagaidāmi divi spraigi momenti. Vai divkārtējā Latvijas čempione Krista Sprūde (2021.g. un 2023.g.) iespēs pieveikt sezonas līderi, ASV studējošo, Martu Sīviņu (5452 p.)? Vai labākā juniore Nikola Bunde apsteigs labāko pieaugušo konkurencē, jo pēc sacensību nolikuma pieaugušās un juniores startēja atsevišķi.

Sāka Krista Sprūde ievērojami labāk nekā Marta – pēc pirmās dienas viņa apsteidza sāncensi par 94 p. (14,03 – 1,69 – 12,32 – 25,51). savukārt Martas Sīviņas pirmās dienas rezultāti: 13,93 – 1,57 – 11,34 – 25,29. Tomēr Krista sacensības neturpināja. Līdz ar to Marta Sīviņa (Ogre) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni septiņcīņā – 5345 p., pie tam tāllēkšanā pirmo reizi pārsniedzot sešu metru robežu: 6,03 – 30,43 – 2:19,26. Latvijas čempionātos Martai Sīviņai jau bija viena sudraba medaļa – 2021.g. pirms došanās uz studijām ASV, viņa Latvijas čempionātā savāca 4867 p.

Vēl viena ogrēniete – Anna Dreismane – Valmierā izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personīgo rekordu – 4526 p., bet trešajā vietā Zanda Zaķe (Vecumnieki) – 4126 p.

Savukārt Nikolas Bundes (Sigulda) un Martas Sīviņas savstarpējā rēķinu kārtošana noslēdzās ar Nikolas pārsvaru. Nikola sasniedza lielisku jaunu personīgo rekordu – 5437 p. (13,97w – 1,72 – 11,39 – 25,08 – 5,81 – 35,73 – 2:29,71). Līdz ar to viņa izpildīja arī Eiropas junioru (U20) čempionāta līdzdalības normatīvu (5350p.).

Vēl aizraujošāk un iepriecinošāk ritēja junioru desmitcīņa. Divi favorīti (Miks Jānis Opolais un Atvars Ernests Paļulis) jau bija zināmi, pie tam abi izpildījuši arī Eiropas junioru līdzdalības normatīvu (7200 p.). Divu dienu sacensībās četri Latvijas jaunie desmitcīņnieki pārsniedza 7000 p. robežu, kura ne tikai jaunajiem daudzcīņniekiem ir ļoti nozīmīga. Par Latvijas čempionu kļuva Miks Jānis Opolais (Ogre) – 7536 p. (11,39 – 7,23 – 14,51 – 1,89 – 53,57 – 15,09 – 45,68 – 4,30 – 64,48 – 4:46,23). Līdz Latvijas junioru rekordam – 7639 p. (Reinis Krēgers 2011.g.) pietrūka 103 p.

Arī vicečempionam Atvaram Ernestam Paļulim (Bauska) teicams personīgais rekords – 7457 p. Savu sāncensi Atvars Ernests apsteidza 100 m – 11,14, 400 m – 51,53 sek.,110 m/b – 14,51 sek. un kārtslēkšanā – 4,50 m. Tik kāroto 7000 p. robežu pārsniedza arī Kārlis Jēkabs Karlsbergs (Ogre) – 7191 p. (tikai 9 punkti zem Eiropas čempionāta normatīva) un Nils Meijers (Ogre) – 7010 p.

Arī jauniešiem jaunie čempioni iepriecināja ar jauniem personīgiem rekordiem un izpildītiem normatīviem uz līdzdalību Eiropas jauniešu olimpiskajā festivālā.

Puišiem par Latvijas čempionu kļuva Ernests Lešinskis (Vecumnieki/MSĢ) – 7366 p. (normatīvs – 6400 p., kuru izpildīja arī vicečempions Ņikita Latiševs – 6786 p.). Ernesta rezultāti pa disciplīnām: 11,08 – 6,96 – 14,78 – 1,68 – 50,30 – 14,76 – 42,11 – 4,10 – 59,70 – 4:44,99.

Septiņcīņā viena no meistarības līmeņa rādītājiem ir 5000 punktu robeža. Valmierā to pārsniedza trīs U18 vecuma grupas jaunietes. Bet ceļazīme uz Skopji var būt tikai viena. Latvijas čempiones tituls Emīlijai Braunai (Jelgava/MSĢ) – 5184 p. (14,15 – 1,55 – 10,70 – 25,11 – 5,53 – 33,41 – 2:18,29). Daudz neatpalika arī Ieva Kauliņa (Ogre) – 5156 p. un Rūta Rutka (Bauska) – 5136 p.

Brīdī, kad sacensības beidza meitenes (U16), varējām konstatēt, ka “kritis” arī šīs vecuma grupas Latvijas rekords. Pati savu rekordu par pieciem punktiem laboja Sandija Reitmane (Ogre) – 5139 p. (14,43 – 1,63 – 11,74 – 26,08 – 5,34 – 39,28 – 2:28,73). Puišiem Latvijas čempiona godā mājinieks Robijs Šmits – 5602 p. (11,66 – 6,36 – 10,71 – 1,72 – 54,11 – 14,94 – 23,17 – 3,60 – 34,78 – 5:24,13).

Savi Latvijas čempioni daudzcīņās arī visjaunākās – U14 – vecuma grupas zēniem un meitenēm. Puišiem astoņcīņā (ar 60 m, 60 m/b un 1000 m) uzvarēja Henriks Repulis (Arkādija) – 3914 p. (7,91 – 5,46 – 9,71 – 1,57 – 9,34 – 2,70 – 38,85 – 3:10,87). Meitenēm sešcīņā (sr 60m/b) – Beāte Blaua (Jelgava) – 3914 p. (9,43 – 160 – 11,80 – 4,97 – 36,46 – 2:41,43). Interesanti – abiem čempioniem vienādas punktu summas!

Sasummējot visas izcīnītās medaļas varam konstatēt daudzcīņu visvairāk attīstošās pilsētas vai sporta skolas:
1. Ogre – 7 medaļas (3 zelta, 3 sudraba,1 bronzas)
2. Jelgava – 5 medaļas  (2 + 2 + 1)
3. Bauska – 5 medaļas (1 + 3 + 1)
4. MSĢ (līdzvērtējums) – 2 zelta medaļas
5. Vecumnieki un Valmiera – pa vienai zelta un bronzas medaļai
6. Jūrmala – 2 bronzas medaļas
Pa vienai medaļai – SS "Arkādija", Sigulda (zelta); Aizkraukle, Madona un Ventspils (līdzvērtējums) (sudraba) un Preiļi (bronza).

 

Andris Staģis