Abas aizvadītās nedēļas nogales dienas, neraugoties uz ne sevišķi labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas ielas bija pilnas ar skrejošiem cilvēkiem. Divas dienas risinājās tradicionālais “Rimi Rīgas maratons” – jau 35. reizi. Tā ietvaros tika noskaidroti Latvijas čempioni arī divās ielu skrējienu distancēs. Īsākajā – pēdējā laikā popularitāti guvušajā jūdzes (1609 m) skrējienā, kā arī klasiskajā maratona distancē.

Īsumā Latvijas maratona čempionātu vēsture ir sekojoša. Pirmo reizi Latvijas meistarsacīkstes maratona skrējienā notika 1927.g. augusta beigās Rīgā un tajās uzvarēja pirms mēneša Liepājā par Latvijas rekordistu (3.01:14,7) kļuvušais Kārlis Bukass – 3.07:15,4. Šī gada maratona čempionāta kārtas numurs ir 87. Latvijas čempionātu labākais rezultāts (2.14:24 – Valērijs Žolnerovičs 2017.g.) joprojām ir arī Latvijas rekords vīriešiem.

Savukārt sievietes šogad par Latvijas čempiones titulu sacentās 42. reizi. Pirmo reizi – 1983. gadā, kad Daina Linde uzvarēja ar rezultātu 3.05:29. Jau nākamajā gadā Elizabete Bradū, uzvarot Latvijas čempionātā, sasniedza jaunu Latvijas rekordu – 2.39:20, kas joprojām ir Latvijas čempionātu labākais sasniegums. Tikai 2002. gadā Parīzē Jeļena Prokopčuka, pirmo reizi mūžā skrienot maratona distanci, laboja šo Latvijas rekordu – 2.28:30.Vēl pēc trim gadiem – 2005. gadā –Osakā Jeļena ierakstīja savu vārdu Latvijas un pasaules maratonu vēsturē ar lielisko Latvijas rekordu – 2.22:56.

Un šogad Jeļena Prokopčuka bija izlēmusi noskriet šo 42,195 km garo distanci pirmo reizi arī Latvijas čempionātā. Viņas skrējējas karjerā šis bija 23. maratons. To viņa pieveica godam! Aiz uzvarētājas Ajantu Kumelas Tadesses no Etiopijas (2.28:24), trim kenijietēm, Lietuvas skrējējas un mūsu šī gada čempiones Anna Kļučņikas (2.50:18), Jeļena finišēja kā nākamā – septītā – ar rezultātu 2.51:00. Latvijas čempionātā viņai sudraba medaļa!

Interesanti, ka laika posmā no 1992.g. (3000 m un kross) līdz 2023.g. (10 km) Jeļena ir izcīnījusi 54 Latvijas čempionu titulus. Un viņas medaļu kontā ir tikai pa piecām sudraba un bronzas medaļām. Šī ir sestā otrās vietas godalga Latvijas čempionātā.

Jau otro reizi (arī 2022.g.) par Latvijas čempioni maratona skrējienā kļuva Anna Kļučņika – 2.50:18. Bronzas medaļa Helēnai Liepiņai – pirmo reizi pārvarot triju stundu robežu – 2.52:26. Jāatzīmē arī fakts, ka triju stundu robežu pieveica sešas Latvijas skrējējas – vēl nebijis fakts mūsu skrējējām.

Savukārt vīriešu  skrējienā, kurā uzvarēja Melikhaja Tomass Franss no Dienvidāfrikas (2.13:20), aiz sešiem kenijiešiem un Eritrejas skrējēja kā devītais finišēja 2025. gada Latvijas čempions Kristaps Bērziņš – ar jaunu personīgo rekordu – 2.25:40. Kristapam šis bija jau piektais Latvijas čempiona tituls maratona skrējienā (iepriekš 2013., 2015., 2021. un 2022.g.). Sudraba medaļu saņēma Renārs Roze – 2.30:23, bet bronzas – Jānis Jerofejevs – 2.38:30.

Dienu iepriekš – sestdien – notika skrējieni jūdzes distancē. Diemzēl dažādu apstākļu dēļ skrējienu rezultātu fiksēšanā un arī Latvijas čempionāta godalgoto vietu sadalē ir vairākas līdz galam nenoskaidrotas nianses.

Vīriešiem jūdzi visātrāk veica Bens Kleridžs (Lielbritānija) – 4:08,5. Aiz Itālijas un Kenijas skrējējiem kā ceturtais finišēja Latvijas čempions Uģis Jocis (Kuldīga). Viņa “bruto laiks” – 4:14,21. Pēc noteikumiem noapaļojot līdz veselām sekundes desmitdaļām – 4:14,3. Izpaliek iepriekš izziņotais “netto laiks” – 4:12,18, kas būtu jauns Latvijas rekords. Jūdzes skrējienā Uģis uzvarēja otro reizi un savai Latvijas čempionu zelta medaļu kolekcijai pievienoja jau 23. godalgu.

Otro gadu pēc kārtas sudraba medaļa Ņikitam Bogdanovam (Daugavpils) – 4:14,8, bet bronzas – pērnā gada čempionam Kristeram Kudlim (Arkādija) – 4:18,1.

Arī sievietēm jūdzi visātrāk veica viešņa – Melānija Bovi no Beļģijas – 4:53,5. Tūlīt aiz viņas finišēja jaunā Latvijas čempione Sibilla Vanadziņa (Arkādija) – 4:55,9. Sibillai šogad jau ir viens čempiones tituls – 1500 m distancē telpās.

Kā otrā no Latvijas skrējējām finišēja Latvijas rekordiste jūdzes distancē (4:52 – 2022.g.) Austra Ošiņa (Arkādija) – 5.00,9. Bronzas medaļa Elīnai Gumarovai (Daugavpils) – 5.21,8. Tiesa, citā vērtējumā Asnātei Caunei (Valmiera) rezultāts pat labāks – 5:14,0, bet organizatori ievērojuši nolikuma pantus….

Andris Staģ