Sestdien un svētdien Rīgā, Daugavas vieglatlētikas manēžā, notika 2025. gada Latvijas čempionāts vieglatlētikā telpās. Nacionālais čempionāts telpās pēc 18 gadu pārtraukuma atgriezies Rīgā. Šī gada čempionāta kārtas skaitlis ir 54.

# Pirmais Latvijas, toreiz vēl republikas čempionāts telpās notika 1971. gadā Rīgas Sporta manēžā. Līdz pat 2007. gadam čempionāti notika Rīgas Sporta manēžā, izņemot 1988. gadu, kad manēžas remonta dēļ sacensības vairākās disciplīnās notika “Daugavas” stadiona, Limbažu un MSĢ sporta bāzēs. 13 reizes  (2008.g.-2020.g.) čempionāta mājvieta bija Kuldīgas vieglatlētikas manēža. 2021. gada ziemā čempionāts nenotika Covid-19 epidēmijas dēļ. Trīs gadus (2022.g.-2024.g.) čempionātu rīkoja jaunajā Valmieras Jāņa Daliņa vieglatlētikas manēžā.

# Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados Latvijas telpu čempionāta programmā bija 13 disciplīnas vīriešiem un sievietēm, kā arī jauktā 4x200 m stafete. Tika noskaidroti čempioni 27 disciplīnās un par čempioniem tika kronēti 26 Latvijas labākie vieglatlēti. Pa divām uzvarām svinēja četri vieglatlēti: Uģis Jocis (1500 m un 3000 m), Elizabete Kociņa (60 m un 200 m), Roberts Jānis Zālītis (60 m un stafete), Austris Karpinskis (400 m un stafete).

Sacensību rezultātu kvalitāti raksturo šādi fakti:

# Labots viens Latvijas telpu čempionāta rekords: 4x200 m mix – SS "Arkādija” (I.Malnača, D.Lasmane, A.Karpinskis, R.J.Zālītis).

# Labots Latvijas junioru (U20) rekords 1500 m – Kristers Kudlis – 3:48.84.

# Deviņi jaunie čempioni sasniedza šosezon labākos rezultātus Latvijā:

60 m Roberts Jānis Zālītis – 6,76 sek. (atkārt.)

400 m Austris Karpinskis – 48,69 sek.

1500 m Uģis Jocis – 3:46,54

4x200 m mix SS "Arkādija" – 1:34,30

60 m/b Ričards Peders – 8,06 sek.

5000 m soļošana Raivo Saulgriezis – 19:27,06

60 m Elizabete Kociņa – 7,51 sek.

800 m Līga Velvere – 2:10,49

3000 m soļošana Modra Liepiņa – 14:23,82

Par rezultātu augsto līmeni liecina:

# 14 disciplīnās šī gada čempionu rezultāti ir augstāki nekā pērn.

# 15 disciplīnās sasniegti 30 rezultāti, kuru vērtējums pēc WA punktu tabulām ir 1000 punkti un vairāk.

# Pieci visaugstāk novērtētie rezultāti:

Valters Kreišs kārtslēkšana – 5,45 m – 1116 p.

Raivo Saulgriezis 5000 m soļošana – 19:27,06 – 1097 p.

Uģis Jocis 1500 m – 3:46,54 – 1067 p.

Roberts Jānis Zālītis 60 m – 6,76 sek. – 1064 p.

Agate Caune 3000 m – 9:19,51 – 1062 p.

Fakti un skaitļi par jaunajiem čempioniem:

# Latvijas 2025. gada telpu čempionu zelta medaļas saņēma 26 vieglatlēti;

# Pirmo reizi par čempioniem pieaugušo kārtā kļuva septiņi vieglatlēti:

Emīls Lamba (200 m); Kārlis Ancāns (800 m); Ričards Peders (60 m/b); Martins Kaudze (tāllēkšana), Elizabete Kociņa (60 m un 200 m); Sibilla Vanadziņa (1500 m) un Ieva Malnača (4x200 m mix).

# Otro gadu pēc kārtas čempionu godā Valters Kreišs (kārtslēkšana), Edvards Leoke (augstlēkšana), Laura Osipenko (60 m/b), Brenda Džiliana Apsīte (trīssoļlēkšana), Raivo Saulgriezis un Modra Liepiņa (soļošanā) un Roberts Jānis Zālītis (4x200 m stafete). Savukārt Austris Karpinskis pat trešo gadu pēc kārtas 4x200 m stafetē.

# Savas jau tā iespaidīgās Latvijas čempionu zelta medaļu kolekcijas (ieskaitot arī brīvdabas čempionātus) papildināja Uģis Jocis un Līga Velvere, kuriem tagad ir pa 22 zelta medaļām, kā arī Austris Karpinskis – 19 čempionu tituli.

# Šajā čempionātā visjaunākās uzvarētājas bija Emīlija Vīksna (400 m) un Ieva Malnača (stafete) – abām nepilni 17 gadi, kā arī Emīls Lamba (200 m) – nepilni 18 gadi.

# Savukārt pieredzējušākie: Modra Liepiņa (soļošana)  – 40 g. un Līga Velvere (800 m) – 35 g., kā arī Uģis Jocis (1500 m un 3000 m) – 32 g.

# Visu Latvijas šī gada čempionu vidējais vecums ir 23 g.  vīri – 24; sievietes – 22 g.).

Latvijas 54. telpu čempionāta godalgoto vietu un medaļu sadalījums pa pilsētām, novadiem un sporta skolām.

# 27 čempionu zelta medaļas: 8 – SS “Arkādija”; 3 – Valmiera;

Pa divām – Kuldīga, SS “Spars”, Cēsis un DKN SS.

Pa vienai – Jelgava, “Dartija”/MSĢ, Jēkabpils, Salaspils, NBS, Liepāja, Talsi un VK “Lielaisciems”.

# 81 pirmo triju godalgoto vietu ieguvēju medaļas:

28 – SS “Arkādija” (8 zelta, 12 sudraba un 8 bronzas medaļas)

6 –Valmiera (3 zelta, 2 sudraba un 1 bronzas)

5 – Cēsis (2 zelta un 3 bronzas)

4 – SS “Spars” (2 zelta un pa vienai sudraba un bronzas)

3 – Liepāja (pa vienai no katras šķiras); Bauska (sudraba un viena bronzas); Līvāni (3 sudraba) un Daugavpils (3 bronzas).

2- Kuldīga un DKN SS (pa 2 zelta); “Dartija”/MSĢ un Jēkabpils (pa vienai zelta un sudraba); Jelgava un VK “Lielaisciems” (pa vienai zelta un bronzas);  MSĢ, Ventspils nov. un Ogre (pa vienai sudraba un bronzas)

1 – Salaspils, NBS un Talsi (zelta); Vecumnieki (sudraba); Limbaži, Saldus un Lāča SS (bronza).

Vienlaicīgi ar Latvijas čempionātu Tallinā notika arī mūsu kaimiņu – igauņu čempionāts telpās. Salīdzinot uzvarētāju rezultātus, 26 disciplīnās (izņemot stafetes, jo Igaunijas čempionātā bija 4x400 m stafete), var konstatēt, ka septiņās disciplīnās mūsu čempionu rezultāti ir bijuši augstvērtīgāki: Uģim Jocim (1500 m un 3000 m),Valteram Kreišam (kārtslēkšanā), Sandim Dzenītim (trīssoļlēkšanā), Raivo Saulgriezim (soļošanā), Līgai Velverei (800 m) un Agatei Caunei (3000 m).

Savukārt, salīdzinājumā ar Lietuvas čempionātu, mūsu čempionu rezultāti augstāki bija deviņās disciplīnās un viens - atkārtots. Uģim Jocim, Valteram Kreišam, Sandim Dzenītim, Raivo Saulgriezim, Līgai Velverei un Agatei Caunei var pievienot arī Austri Karpinski (400 m), Kārli Ancānu (800 m), Ričardu Pederu (60 m/b), kā arī Patrīciju Jansoni (augstlēkšana).

 

Andris Staģis