.jpg)
No 1. līdz 11. augustam Parīzē, Francijā, norisināsies Olimpiskās spēles vieglatlētikā, kurās oficiāli apstiprināta 8 sportistu dalība 6 dažādās disciplīnās.
Statistiķa Andra Staģa apkopojums par Latvijas vieglatlētiem olimpiskajās spēlēs. Tabulās aplūkojami 3 rādītāji: Olimpisko spēļu norises gads un vieta, Latvijas vieglatlētu skaits, kā arī augstākie panākumi.
|
Norises gads |
Sportistu skaits |
Augstākie panākumi |
|---|---|---|
|
1912.g. Stokholmā |
20 Rīgas vieglatlēti |
12. vieta, Alfrēds Alslēbens desmitcīņā, 5294,615p. |
|
Norises gads |
Sportistu skaits |
Augstākie panākumi |
|---|---|---|
|
1924.g. Parīzē |
10 |
14. vieta, Gvido Jekals desmitcīņā, 5981,67p. |
|
1928.g. Amsterdamā |
6 |
7. vieta, Staņislavs Petkēvičs 5000m, 15:18,0 |
|
1932.g. Losandželosā |
2 |
SUDRABS, Jānis Daliņš 50km soļošanā, 4.57:20 |
|
1936.g. Berlīnē |
7 |
BRONZA, Adalberts Bubenko 50km soļošanā, 4.32:43 |
|
Norises gads |
Sportistu skaits |
Augstākie panākumi |
|---|---|---|
|
1952.g. Helsinkos |
2 |
3. vieta priekšskrējienos, Edmunds Pīlāgs, 400m un 4x400m |
|
1956.g. Melburnā |
1 |
ZELTS, Inese Jaunzeme šķēpa mešanā, 53.86m |
|
1960.g. Romā |
3 |
ZELTS, Elvīra Ozoliņa šķēpa mešanā, 55.98m |
|
1964.g. Tokijā |
3 |
BRONZA, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 80.57m |
|
1968.g. Mehiko |
4 |
ZELTS, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 90.10m |
|
1972.g. Minhenē |
2 |
SUDRABS, Jānis Lūsis šķēpa mešanā, 90.46m |
|
|
|
SUDRABS, Juris Silovs 4x100m, 38,50 sek. |
|
1976.g. Monreālā |
3 |
BRONZA, Juris Silovs 4x100m, 38,78 sek. |
|
|
|
BRONZA, Inta Kļimoviča 4x400m, 3:24,24 |
|
1980.g. Maskavā |
1 |
ZELTS, Dainis Kūla šķēpa mešanā, 91.20m |
|
Norises gads |
Sportistu skaits |
Augstākie panākumi |
|---|---|---|
|
1992.g. Barselonā |
7 |
10. vieta, Māris Bružiks trīssoļlēkšanā, 16.80m |
|
1996.g. Atlantā |
17 |
6. vieta, Aigars Fadejevs 20km soļošanā, 1.20:47 |
|
2000.g. Sidnejā |
17 |
SUDRABS, Aigars Fadejevs 50km soļošanā, 3.43:40 |
|
2004.g. Atēnās |
15 |
SUDRABS, Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā, 84.95m |
|
2008.g. Pekinā |
17 |
SUDRABS, Ainārs Kovals šķēpa mešanā, 86.64m |
|
2012.g. Londonā |
22 |
4. vieta, Ineta Radeviča tāllēkšanā, 6.88m |
|
2016.g. Riodežaneiro |
14 |
4. vieta, Laura Ikauniece septiņcīņā, 6617p. |
|
2021.g. Tokijā |
8 |
11. vieta, Madara Palameika šķēpa mešanā, 58.70m |
118 Latvijas vieglatlēti piedalījušies 20 olimpiskajās spēlēs (1912.g. – 2021.g.).
Četrkārt – 3; trīskārt - 8; divās – 25 un vienu reizi – 82 Latvijas vieglatlēti.
Četru olimpisko spēļu dalībnieki:
-
Jānis Lūsis šķēpa mešanā: 1964.g. bronza; 1968.g. zelts; 1972.g. sudrabs un 1976.g. (8.v.)
-
Valentīna Gotovska augstlēkšanā: 1992.g. (13.v.); tāllēkšanā: 1996.g. (28.v.); tāllēkšanā: 2000.g. (20.v.) un tāllēkšanā: 2004.g. (24.v.)
-
Jeļena Prokopčuka 5000m: 1996.g. (26.v.); 5000m: 2000.g. (9.v.) un 10 000m: (19.v.); 10 000m: 2004.g. (7.v.) un maratons: 2016.g. (12.v.)
Triju olimpisko spēļu dalībnieki:
-
Aigars Fadejevs 20km soļošanā: 1996.g. (6.v.); 50km soļošanā: 2000.g. sudrabs un 20km soļošanā (14.v.); 20km soļošanā: 2004.g. (9.v.) un 50km soļošanā (11.v.)
-
Anita Liepiņa 10 000m soļošanā: 1996.g. (22.v.); 20 km soļošanā 2000.g. (37.v.); 20 km soļošanā 2004.g. (45.v.)
-
Modris Liepiņš 50km soļošanā: 1996.g. (23.v.); 2000.g. (9.v.); 2004.g. (25.v.)
-
Sinta Ozoliņa-Kovala šķēpa mešanā: 2008.g. (11.v.); 2012.g. (20.v.); 2016.g. (14.v.)
-
Madara Palameika šķēpa mešanā: 2012.g. (8.v.); 2016.g. (10.v.) un 2021.g. (11.v.)
-
Ēriks Rags šķēpa mešanā: 2000.g. (20.v.); 2004.g. (7.v.) un 2008.g. (13.v.)
-
Arnis Rumbemieks 20km soļošanā: 2012.g. (45.v.); 50km soļošanā: 2016.g. (36.v.) un 50km soļošanā: 2021.g. (37.v.)
-
Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā: 2004.g. sudrabs; 2008.g. (9.v.) un 2012.g. (39.v.)
XXX Olimpiādes spēlēs Parīzē Latviju pārstāvēs astoņi vieglatlēti. Četri no viņiem (Patriks Gailums, Valters Kreišs, Agate Caune un Rūta Kate Lasmane) būs olimpiskie debitanti.
Jau trešās spēles būs šķēpa metējai Līnai Mūzei-Sirmajai: 2012.g. (13.v.) 59.91m un 2021.g. (26.v.) 57.33m.
Otro reizi olimpiskajās spēlēs piedalīsies šķēpa metēji: Gatis Čakšs 2021.g. (18.v.) 78.73m, Anete Sietiņa 2021.g. (21.v.) 58.84m un 400m skrējēja Gunta Vaičule 2016.g. (45.v.) 53,08 sek.
Latvijas olimpiskajā delegācijā iekļauto astoņu vieglatlētu personīgie rekordi, sezonas labākie rezultāti un vieta pasaules labāko sarakstā:
|
Vārds, uzvārds |
Dusciplīna |
Personīgais rekords |
Sezonas labākais rezultāts |
Vieta psaules rangā |
|---|---|---|---|---|
|
Agate Caune |
5 000m |
15:00,48 |
15:18,54 |
142.v. |
|
Rūta Kate Lasmane |
trīssoļlēkšana |
14.47m |
14.47m |
12.v. |
|
Valters Kreišs |
kārtslēkšana |
5.72m |
5.72m |
36.v. |
|
Gunta Vaičule |
400m |
50,83 sek. |
50,83 sek. |
48.v. |
|
Gatis Čakšs |
šķēpa mešana |
87.67m |
82.11m |
34.v. |
|
Patriks Gailums |
šķēpa mešana |
84.05m |
82.39m |
30.v. |
|
Anete Sietiņa |
šķēpa mešana |
64.47m |
63.21m |
16.v. |
|
Līna Mūze-Sirmā |
šķēpa mešana |
64.87m |
60,33 m |
41.v. |
Latvijas vieglatlētu starti, ieņemtās vietas un rezultāti šajās disciplīnās līdzšinējās spēlēs:
5000m sievietēm
- 1996.g. Jeļena Čelnova-Prokopčuka 36.v. – 15:59,00
- 2000.g. Jeļena Prokopčuka 9.v. – 14:55,46
400m sievietēm
- 1968.g. Ingrīda Verbele-Barkāne 7.v. pusfinālā – 54,6 sek.
- 2016.g. Gunta Vaičule 45.v. – 53,08 sek.
Trīssoļlēkšana sievietēm
- 1996.g. Jeļena Blaževiča 8.v. – 14.12m un Gundega Sproģe 10.v. – 13.67m
- 2004.g. Ineta Radeviča 20.v. – 14.12m.
Kārtslēkšana vīriešiem
- 1992.g. Aleksandrs Obižajevs NM
- 1996.g. Aleksandrs Obižajevs 27.v. – 5.40m
- 2012.g. Mareks Ārents 22.v. – 5.35m.
- 2016.v. Pauls Pujāts 12.v. – 5.60m kvalifikācijā.
Šķēpa mešana sievietēm
- 1956.g. Inese Jaunzeme Zelts – 53.86m
- 2000.g. Inga Kožarenoka 30.v. – 53.83m
- 2004.g. Ilze Gribule 34.v. – 54.92m
- 2008.g. Sinta Ozoliņa-Kovala 11.v. – 53.38m (Q – 60.13m); 2012.g. 20.v. – 58.86m un 2016.g.14.v. – 60.92m.
- 2012.g. Madara Palameika 8.v. – 63.73m; 2016.g.13.v. – 60.14m (Q – 63.03m) un 2021.g.11.v. – 58.70m (Q – 60.94m).
- 2012.g. Līna Mūze-Sirmā 13.v. – 59.91m un 2021.g. 26.v. – 59.33m.
- 2021.g. Anete Sietiņa 21.v. – 58.84m.
Šķēpa mešana vīriešiem
- 1912.g. Nikolajs Švedrēvics 20.v. – 43.21m.
- 1924.g. Arvīds Ķibilds 16.v. – 50.15m
- 1936.g. Oto Jurģis 13.v. – 60.71m.
- 1964.g. Jānis Lūsis Bronza – 80.57m; 1968.g. Zelts – 90.10m; 1972.g. Sudrabs – 90.46m un 1972.g. 8.v. – 80.26m (Q – 82.08m).
- 1980.g. Dainis Kūla Zelts – 91.20m.
- 1992.g. Mārcis Štrobinders 19.v. – 76.32m.
- 2000.g. Voldemārs Lūsis 18.v. – 80.08m un 2004.g.17.v. – 79.27m.
- 2000.g. Ēriks Rags 26.v. – 75.75m; 2004.g. 7.v. – 83.14m un 2008.g. 13.v. – 79.33m.
- 2004.g. Vadims Vasiļevskis Sudrabs – 84.95m; 2008.g. 9.v. – 81.32m (Q – 83.57m) un 2012.g. 39.v. – 72.81m.
- 2008.g. Ainārs Kovals Sudrabs – 86.64m un 2012.g. 17.v. – 79.19m.
- 2012.g. Zigismunds Sirmais NM un 2016.g. 14.v. – 80.65m.
- 2016.g. Rolands Štrobinders 28.v. – 77.73m.
- 2021.g. Gatis Čakšs 18.v. – 78.73m.