Trešdien Ķīnas Republikas (nejaukt ar Ķīnas Tautas Republiku) Taivānas galvaspilsētā Taipejā sākās XXIX Universiādes sacensības vieglatlētikā. Sacensībās piedalās vairāk nekā 1300 vieglatlētu, tostarp arī 18 Latvijas studenti.

Studentu pasaules mēroga forumiem ir sena un prestiža vēsture. Pirmās studentu pasaules meistarsacīkstes notika 1923.gadā Parīzē. Trešajās meistarsacīkstēs Romā 1927.gadā piedalījās un sudraba medaļu lodes grūšanā izcīnija Hugo Vītols (13,70 m). Kopš 1959.gada studentu sacensības ieguva Universiādes nosaukumu. Kā pēdējā Latvijas studente, kura ieguva kādu no meistarsacīkšu godalgām, 1957.g., XV pasaules studentu meistarsacīkstēs bija olimpiskā čempione Inese Jaunzeme. Viņai sudraba medaļa šķēpa mešanā – 52,12 m.

Kopš studentu sacensību pirmsākumiem (15 meistarsacīkstes un 28 Universiādes) Latvijas studenti-vieglatlēti izcīnījuši 16 zelta, 12 sudraba un sešas bronzas medaļas. Visiespaidīgākie ir šķēpraižu panākumi. Seši Latvijas šķēpa metēji savulaik ir bijuši Universāžu čempionu godā: Jānis Lūsis, Jānis Zirnis, Dainis Kūla (divkārt), Ēriks Rags (divkārt), Ainārs Kovals (divkārt) un Vadims Vasiļevskis. Vēl pa divām sudraba un bronzas medaļām. Iepriekšējā Universiādē, kura pirms diviem gadiem notika Korejas pilsētā Kvandžū, sudraba medaļas izcīnīja augstlēcēja Madara Onužāne un šķēpa metēja Līna Mūze, bet bronzas – šķēpa metējs Zigismunds Sirmais.

Trešdien agrā rīta stundā (pēc Latvijas laika četros no rīta) Taipejā notika priekšskrējieni 100 m un 400 m distancēs. Visveiksmīgākā bija Anna Paula Auziņa, kura 100 m veica jauna personiskā rekorda laikā – 11,86 sek. un ar 18.rezultātu kvalificējās otrajai kārtai. Pirmo kārtu nepārvarēja ne Rihards Parandjuks – 11,51 sek. (77.rezultāts 83 dalībnieku konkurencē), ne Inguna Čeiko – 12,53 sek. (43.rezultāts starp 56 dalībniecēm). Arī ne Ilvars Ieviņš 400 m distancē – 51,65 sek. (55.rezultāts 60 startējušo vidū). 400 m skrējiena dalībnieču vidū neredzējām Guntas Latiševas-Čudares vārdu – viņa startēšot vienīgi 200 m distancē un 4x100 m stafetē.

Pēcpusdienā otro kārtu aizvadīja sprinteri. Mūsu vienīgā pārstāve – Anna Paula Auziņa šoreiz skrēja lēnāk un ar rezultātu 12,01 sek. pusfinālā neiekļuva. Kopējā rangā A.P.Auziņas rezultāts 56 sāncenšu vidū ir 27.vietā.

Šķēpa metējas un tāllēcējas aizvadīja kvalifikācijas sacensības. Normatīvi attiecīgi bija 58 m un 6,30 m. Lai kvalificētos finālsacensībām šoreiz pietika arī ar pieticīgākiem rezultātiem. Anete Kociņa jau ar pirmo metienu (57,85 m) bija tuvu šim normatīvam. Kā vienīgā to pārsniedza K.Husonga (Vācija) – 60,18 m, bet Aneti apsteidza vēl tikai H.Kitaguči no Japānas – 57,96 m. ”B” plūsmā līdz pēdējam cīnijās Gundega Grīva (48,72 m – 51,31 m – 54,14 m). Neatlaidība vainagojās ar panākumu – Gundega sasniegusi savu šosezon labāko rezultātu, kā 12.kvalificējās finālsacensībām, kuras Taipejā būs parīt.

Tikpat veiksmīgs starts tāllēkšanas sektorā padevās arī Gundegas māsai Mārai. Viņa jau pirmajā lēcienā piezemējās tikai 4 cm tuvāk nekā kvalifikācijas norma – 6,26 m. Turpmāk nekādi brīnumi nenotika un Māra Grīva finālā iekļuva ar otro labāko rezultātu. Tālāk – 6,37 m aizlēca vienīgi Alina Rotaru (Rumānija). Otra mūsu tāllēcēja Alevtina Tarasova ar rezultātu 5,79 m 27 sāncenšu vidū bija 18.vietā. Tāllēcējām finālsacensības jau rītvakar.

Pirmajā sacensību dienā Universiādes čempioni noskaidroti divās disciplīnās. 10000 m visātrāk noskrēja Darja Maslova no Kirgizstānas – 33:19,27, bet lodi vistālāk – 20,86 m – aizgrūda Fransisko Belo (Portugāle). Šeit sestais ar jaunu personisko rekordu – 19,72 m – mūsu dienvidu kaimiņš Šarūns Banevičius.

Ceturtdien jau mūsu nakts stundās desmitcīņu sāks Reinis Krēgers un šķēpu metīs vēl viens Grīva – Jānis Svens. Savukārt vakara programmā (mums – pa dienu) sekosim Māras Grīvas fināllēcieniem un Diānas Dakteres 400 m barjerskrējienam.

Andris Staģis