Karalienes Elizabetes Olimpiskajā stadionā šoreiz bija ievērojami labvēlīgāki laika apstākļi nekā kvalifikācijas sacensību laikā. Arī Laumas sāncenses bija noskaņojušās ievērojami kareivīgāk. Varēja noprast, ka ne tikai jaunajai čempionei, bet arī abu pārējo medaļu pretendentēm būs jālec vismaz septiņu metru tālumā. Tā arī notika.

Lauma pirmo lēcienu veica ļoti cerīgu – 6,54 m un pēc pirmā mēģinājuma bija piektā. Līdere bija kļuvusi Darja Klišina no Krievijas – 6,78 m. Otrajā lēcienā viņa „pielika” vēl 10 cm, bet zaudēja līderes godu Ivanai Španovičai (Serbija) – 6,96 m. Laumai otrais lēciens netika ieskaitīts.

Mums tik dramatiskie notikumi risinājās trešajā lēcienu sērijā. Lauma arī šoreiz, būdama joprojām sestā, savu rezultātu neuzlaboja – 6,42 m. Savukārt Britnija Rīza (ASV) veica 7,02 m tālu lēcienu un kļuva par līderi.T omēr par iekļūšanu finālistu astoņniekā noritēja jo sīva cīņa. Būdama ar divām „nullītēm”, trešajā lēcienā Loreina Jūdžena (Lielbritānija) aizlēca 6,72 m. Arī Šanela Malone (Britu Virdžīnas) lēca tālāk par Laumu – 6,57 m. Līdz pat pēdējam lēcienam Lauma vēl joprojām bija astotā. Tomēr savu pēdējo iespēju izmantoja austrāliete Brūka Stratone – 6,67 m. Līdz ar to Laumai Grīvai viņas trešajā pasaules čempionātā – devītā vieta. Astotā ar 6,55 m bija Blesinga Okagbare no Nigērijas. Laumai būtu derējis vismaz 6,56 m tāls lēciens. Arī finālā turpinājās neparasti spraiga cīņa, kuras rezultātā trešo reizi par pasaules čempioni tāllēkšanā kļuva B.Rīza (ASV) – 7,02 m. Tieši septiņus metrus tālais lēciens deva iespēju arī D.Klišinai kāpt uz goda pjedetāla sudraba pakāpiena. Pēdējais lēciens bija veiksmīgs arī otrai amerikānietei Tiannai Bartoletai – ar 6,97 m tālu lēcienu viņa „atņēma” bronzas medaļu serbietei I.Španovičai.

Laumas Grīvas devītā vieta ir neapstrīdami labākais Latvijas vieglatlētu sasniegums Londonas pasaules čempionātā. Ja vēl pieskaita Guntas Latiševas-Čudares 12.vietu 400 m skrējienā un viņas lielisko rezultātu – 51,37 sek., kā arī Anetes Kociņas 13.vietu šķēpa mešanā, tad varam secināt, ka tieši mūsu daiļā dzimuma pārstāves visiespaidīgāk spodrinājušas Latvijas vieglatlētikas prestīžu mūsu „sporta karalienes” jubilejas gadā. Var tikai piebilst, ka pirms diviem gadiem Pekinā Laura Ikauniece-Admidiņa izcīnija bronzas medaļu septiņcīņā, bet Sinta Ozoliņa bija septīā šķēpa mešanā.

Vēl pāris vārdi par Laumu. Starts Londonā bija viņas jau devītais starts (kopš 2010.g.) augsta prestīža pasaules un Eiropas sacensībās (arī olimpiskajās spēlēs un telpās). Līdz šim visaugstākā vieta bija divpadsmitā – 2014.g. pasaules telpu čempionātā. Tagad šis sasniegums ir pārspēts un uzlabots.

Laumas komentārs pēc fināla sacensībām:

Kad iznācu sektorā, es jutos lieliski. Vējš bija savāds, jo ik pa laikam mainījās vēja virziens. Pirmais lēciens sanāca labi, bet tehniski ne pārāk precīzi. Parasti es sāku pieticīgi un tad lēnām lieku klāt. Laikam pēc otrā lēciena, ko pārkāpu, nedaudz kļūdījos ar ieskrējienu. Emocionāli nejutu atšķirību starp kvalifikācijas un fināla sacensībām. No šī stadiona atvadīšos ar divējādām sajūtām – no vienas puses devītā vieta pasaulē ir fantastisks sasniegums un vienlaicīgi tas ir arī ļoti sāpīgi. Ceturtās, devītās, trīspadsmitās vietas – tas nav patīkami. Šķiet, ka kāds no augšas mērķē ar bultu uz sarkanbaltsarkanajiem. Bet, ja godīgi, tad visas meitenes bija ļoti spēcīgas. Bija prieks startēt kopā ar viņām. Mēs, latvieši, kurzemnieki, esam ļoti spītīgi, nebaidāmies no darba. Ticu, ka spēšu uzrādīt vēl labāku rezultātu!

Nobeigumā – dienu iepriekš mūs sarūgtināja Rolanda Štrobindera starts šķēpa mešanas sektorā – 79,68 m un 19.vieta. 13 sāncenši raidīja šķēpu tālāk nekā 83 m, iekļūstot finālsacensībās šovakar. Arī Pekinā viņš bija 19.vietā (79,11 m).

Andris Staģis