Ceturtdien, 16.janvārī,  SS ”Arkādija” atjaunotajā un modernizētajā Rīgas Sporta manēžā jau trešo reizi notika starptautiskas sacensības “Rīgas kausi telpās 2025”. Sacensību nosaukums “Rīgas kausi” vairākām Latvijas vieglatlētu paaudzēm saistās ar aizraujošiem notikumiem tā laika “Dinamo” un “Daugavas” stadionos, ar izcilu pasaules klases vieglatlētu līdzdalību un veiksmīgiem pašmāju “zvaigžņu”  startiem.

“Rīgas kausiem” vieglatlētikā ir jo senas un noturīgas tradīcijas. To vēsture sākās 1910. gadā, kad tika dibināti trīs “Rīgas kausi”, kurus pasniedza labākajam skrējējam, lēcējam un metējam. Ar piebildi, ka jāstartē trijās disciplīnās. Līdz pirmajam pasaules karam notika trīs šādas sacensības.

Savukārt, 1961. gada rudenī, pēc slavenu, pasaules klases vieglatlētu (arī augstlēcēja, pasaules rekordists Valērija Brumela) viesošanās Rīgā, tika nolemts 1962.g. maija nogalē rīkot “Rīgas kausus”, kuros pat balvas bija piemeklētas uzaicinātajiem un arī uzvarējušām slavenībās – Valērijam Brumelam, skrējējam Pjotram Bolotņikovam, arī mūsu pašu Jānim Lūsim un Renātei Lācei.

Laika gaitā šīs sacensības guva nedalāmu atzinību, kā PSRS, tā Eiropas spēcīgāko vieglatlētu vidū. Tieši “Rīgas kausos” tika laboti divi pasaules rekordi – 1968. gadā Vera Komisova 80 m/b – 10,2 sek. un 1973. gadā Faina Meļņika diska mešanā – 67,44 m. Pie tam Veras Komisovas rezultāts pasaules rekordu tabulā ierakstīts uz mūžiem, jo kopš 1969. gada sievietes skrien 100 m barjeroto distanci.

Diemžēl šis veiksmju periods ilga tikai līdz 1993. gadam, kad dažādu iemeslu dēļ “Rīgas kausi” zaudēja savu prestižu un 1993.g. tie notika pēdējo reizi. Tomēr Rīgas un arī visas Latvijas vieglatlētikas draugi nesamierinājās ar šādu iznākumu. Pēc vairāku veiksmīgu Rīgas starptautisko sacensību norises “Daugavas” stadionā, 2006. gadā tika vēlreiz atjaunota “Rīgas kausu” tradīcija. Tiesa mazākā apjomā un ar pieticīgākiem rezultātiem. Diemžēl tā ilga līdz 2019. gadam. Izpaliekot “Daugavas” stadionam Rīgā – divkārt sacensības notika Ogrē, Rīgas sporta vadība atteicās no sacensību organizēšanas.

Toties 2022. gada decembrī un 2024. gada janvārī SS “Arkādija” savā jaunajā, tikko atjaunotajā Rīgas Sporta manēžā nolēma rīkot “Rīgas kausus telpās” – ar augstas klases vieglatlētu līdzdalību un naudas balvām.

Pienākusi kārta trešajai “Rīgas kausu" reizei. Šoreiz par kausiem un naudas  balvām cīnījās sešu disciplīnu pārstāvji: 60 m un tāllēkšanā vīriešiem un sievietēm, kā arī kārtslēkšanā vīriešiem un 60 m/b sievietēm. Promo programmā ir 1000 m vīriešiem un sievietēm, 60 m/b vīriešiem, kārtslēkšana un lodes grūšana sievietēm, kā arī 300 m distance U14 vecuma grupas zēniem un meitenēm.

Trešās “Rīgas kausu telpās 2025” sacensības tika aizvadītas patiesi pacilājošā noskaņā un arī augstvērtīgi rezultāti neizpalika. Vispirms īsumā daži šo sacensību rezultātus raksturojoši fakti un skaitļi.

# Sacensības notika 13 disciplīnās un seši uzvarētāji sasniedza jaunus “Kausu” rekordus. Pie tam trīs no tiem bija arī jauni Rīgas Sporta manēžas rekordi.

# “Rīgas kausus” izcīnīja sešās disciplīnās un katras no trim Baltijas valstu vieglatlētiem izcīnīja pa divām uzvarām.

# Latvijas vieglatlēti četrās disciplīnās sasniedza šoziem labākos rezultātus – Lat SB.

# Vērtējot rezultātus pēc WA punktu tabulām, visaugstāk jāvērtē abu kārtslēcēju – Valtera Kreiša un Roberta Kompusa veiktais augstums 5,47 m – 1121 p.

# Šo sacensību trīs rezultātu vērtējums ir virs 1110 p., bet 34 – arī virs 1000 p.

# Roberts Jānis Zālītis divkārt laboja personīgo rekordu un Lat SB 60 m sprintā – priekšskrējienā – 6,77 sek. un finālā – 6,76 sek. (trešā vieta).

Sacensību uzvarētāji un godalgoto vietu īpašnieki.

Vīrieši 60 m 1. Adas Dambrauskas,05 LTU – 6,66 sek.; 2. Karls Ēriks Nazarovs,99 EST – 6,70 sek.; 3. Roberts Jānis Zālītis,00 LAT – 6,76 sek. (PR un Lat SB).

1000 m 1. Kārlis Ancāns,05 LAT – 2:32,02 (Lat SB un kausu rekords); 2. Dmitrijs Serjogins,93 LAT – 2:32,60; 3. Aigars Feteris,91 LAT – 2:39,67.

60 m/b 1. Hans-Kristians Hausenbergs,98 EST – 7,87 sek. (Kausu rekords); 2. Keiso Pedriks,94 EST – 7,93 sek.; 3. Gediminas Kulpavičius,05 LTU – 8,41 sek., 4. Toms Gaigalnieks,03 LAT – 8,54 sek.

Kārtslēkšana 1. Valters Kreišs,03 LAT – 5,47 m; 2. Roberts Kompuss,05 EST – 5,47 m; 3. Johannes Erms,98 EST – 5,28 m.

Tāllēkšana 1. Hans-Kristans Hausenbergs,98 EST – 7,67 m (Kausu rekords); 2. Kevins Bruča,02 GER – 7,66 m; 3. Laurinas Vičas,97 LTU – 7,17 m; 4. Aleksis Gailītis,06 LAT – 7,16 m.

300 m (U14) 1. Henriks Repulis,13 Arkādija – 42,46 sek. (Kausu rekords).

Sievietes 60 m 1. Anna Marija Kivikas,02 EST – 7,39 (Kausu un manēžas rekords); 2. Emma Rupšite,05 LTU – 7,50 sek.; 3. Elizabete Kociņa,06 LAT – 7,62 sek.( Lat SB).

1000 m 1. Marta Livčāne,09 Lat – 3:12,24; ārpus konkursa Amanda Baranauska,11 Arkādija – 3:07,67 (Lat SB).

60 m/b 1. Neda Lasickaite,04 LTU – 8,58 sek. (pr-skr. – 8,53 sek. Kausu un manēžas rekords); 2. Gabija Klimukaite,03 LTU – 8,58 sek.; 3.Madara Lungeviča,01 LAT – 8,66 sek. (pr-skr. – 8,65 sek.).

Kārtslēkšana 1. Rugile Mikličiūte,05 LTU – 4,12 m (Kausu un manēžas rekords); 2. Mia Tīlmane,05 EST – 3,87 m; 3. Elze Kudulite,04 LTU – 3,77 m; ārpus konkursa Sanita Skrimble,10 LAT – 3,77 m (pers.rek.)

Tāllēkšana 1. Adriana Krūzmane,06 LAT – 6,14 m; 2. Kitija Paula Gailuma,01 LAT – 6,10 m; 3. Urte Kščenavičiūte,02 LTU – 6,07 m

Lodes grūšana 1. Luīze Geistarde,04 LAT – 13,05 m (Kausu pirmrekords); 2. Aivita Smilģe,00 LAT – 12,28 m; 3. Elīna Ustupa,07 Lat – 11,68 m.

Jaunietēm (U18) 1. Nellija Jēkabsone,08 Kuldīga – 12,78 m

300 m (U14) 1. Anna Odziņa,13 Arkādija) – 46,42 m.

 

Andris Staģis