“Diezgan smagi un stresaini. Esmu ārkārtīgi priecīgs par to, kā viss beidzās. Esmu lepns arī par to, ka izdevās izpildīt fināla kvalifikācijas normu un ka to beidzot esmu varējis samest lielajās sacensībās. Liels prieks,” pēc iekļūšanas finālā teica Gailums, kuram šogad tas bija pirmais metiens sacensībās pāri 80 metriem.

“Gāja diezgan smagi – 73 metri, krustiņš un 82 metri. Nav tā patīkamākā pozīcija, kurā būt, bet pārmaiņas pēc izdevās savest kārtībā smadzenes tieši tad, kad vajadzēja. Un tādu reižu, kad tas izdodas, kad tiešām ir vissvarīgākais moments, manā karjerā ir bijis ārkārtīgi maz. Šoreiz izdevās, un par to ir liels prieks.” Priecīgs bija šķēpmetējs, kuram šis ir trešais starts Eiropas čempionātos.

“Pirmajos metienos bija nelielas problēmas ar ieskrējienu. Pirmajā metienā likās, ka nedaudz “atsēdos”, otrajā vienkārši sasteidzu metienu, bet trešajā es par laimi neko daudz nedomāju. Man reizēm ir problēmas, ka es par daudz domāju. Un metot liekas domas ir tiešām liekas. Jābūt vienam punktam, vienai idejai, vienai sajūtai, kādam jābūt metienam. Ir jāmet. Un par laimi izdevās,” par pārdomām pirms trešā mēģinājuma, enerģisko iesildīšanos un konsultācijām ar treneri Gintu Palameiku saka sportists, piebilstot, ka viņam ir žēl trenera.

“Es ļoti bieži pie sevis atkārtoju to, ka šoreiz es vienkārši braucu izbaudīt sacensības. Uzlikt sev kādu slogu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tiklīdz sāc uz ko cerēt vai sacerēties, parasti nekas labs nesanāk. Ir jātic tam, ko mēs darām, ka mēs to darām pareizā virzienā, ka esam visu izdarījuši pēc labākās sirdsapziņas,” jautāts par mērķiem Romā, saka Patriks. “Un esmu ļoti priecīgs, ka man ir šie 82 metri. Pirmā doma galvā pēc trešā metiena bija, ka man šī rezultāta dēļ vēl ir iespēja tikt uz olimpiskajām spēlēm. Tas mani saviļņo pat nedaudz vairāk, jo šobrīd mana dalība Parīzē karājas mata galā.”

Gatis Čakšs pēdējā metienā sasniedza rezultātu 79,22 metri un ieņēma 14. vietu, no iekļūšanas finālā atpaliekot 1,30 metrus, bet Rolands Štrobinders palika bez rezultāta.

“Pagājušajā Eiropas čempionātā ar tādu rezultātu kā tagad būtu kvalificējies finālam. Rezultāts ir labs, bet varu mest tālāk. Satraukumu radīja tas, ka jau pirmajā grupā daudziem bija labi rezultāti, bet pirms diviem gadiem Minhenē finālā varēja tikt ar 77 metriem. Bija skaidrs, ka būs jāmet tālu. Protams, uzreiz sākās kaut kāda “krampēšanās”,” par sacensībām saka Čakšs.

“Iesildoties metu labi. Kvalifikācijā uzmetot pirmo metienu slikti (75.24 metri), bija satraukuma sajūta, ka viens metiens ir mazāk. Es zināju, ka varu, bet arī otrs metiens neizdevās. Pēdējā nedaudz atbrīvojos un tikai nedaudz netrāpīju, lai samestu vairāk par 80 metriem. Pietrūka kāds nieks,” atklāj Gatis, kura labākais rezultāts šosezon ir 82.11 metri.

“Braucu ar sajūtām, ka būšu trešais,” joko Čakšs. “Tāda sapņošana vienmēr jāpatur pie sevis. Grūtākais posms ir kvalifikācija, jo ir tikai trīs metieni un daudz domu galvā. Nekad gan neesmu bijis finālā, bet liekas, ka tur būtu citas sajūtas. Es domāju, ka es būšu kaut kur citur. Grūti jau ir to pieņemt. Jūtu, ka arī es varu pārmest tai līnijai, bet nesanāk.”

“Varbūt tagad neesmu tik skumjš un izmisis, jo apzinos, ka tas ir sezonas sākums. Man vēl ir sacensības, kurās sevi pierādīt. Te būtu ideāls treniņš un skola, kur tikt finālā un pamačoties, jo galvenais starts mums ir olimpiskās spēles. Tā ir tāda zaudēta iespēja,” saka šķēpmetējs. “Jau esmu runājis ar menedžeri par nākamajām sacensībām, un tad, protams, jāgatavojas Latvijas čempionātam. Pēc tam skatīsimies, kas notiek ar olimpisko spēļu atlasi. Uz Parīzi brauc 32, un es nebrīnīšos, ja mēs kārtējo reizi visi trīs uz olimpiskajām spēlēm aizbrauksim. Patriks šeit jau dabūja labu rezultātu, un finālā var sasniegt vēl ko vairāk.”

Čakšs uzsver: "Tagad esmu uz pareizā ceļa un viss ir kārtībā. Viss ķermenis jūtas labi, esmu tiešām labā fiziskajā formā. Esmu izdarījis lielu darbu, lai tagad mestu visu pie malas. Es tiešām trenējos ļoti smagi, un man patīk tas, ko es daru. Es mīlu to, ko es daru.”