Septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa šodien startēja Pasaules čempionātā. 100 barjersprinta distancē Laura guva savainojumu un izstājās no sacensībām.
Londonas Olimpiskajā stadionā sacensības šodien sākās saulainos apstākļos. 100m barjersprintā Laura Ikauniece-Admidiņa iesāka labi un bija starp līderēm, taču distances otrajā daļā samazināja ātrumu un finišā uzrādīja 13.71, kas deva 15. vietu.
Lauras Ikaunieces-Admidiņas komentārs pēc starta:
“Pirms starta sajūtas bija ļoti labas. Nekas neliecināja, ka es varētu satraumēties. Man arī nebija bail skriet barjeras. Kritienu sacensības Tallinā jau biju aizmirsusi. Pirms starta mūs izveda uz vietu, kur sportisti gaida skrējienu. Mēs stāvējām īsajās formiņās kādas desmit minūtes. Tur bija liels caurvējš. Pie sevis nodomāju, ka ir diezgan pavēss. Kustējāmies uz vietas, cik varējām, lai neatdzistu. Tad mūs ieveda stadionā, kur bija ļoti silts un saulains. Tas bija viens no maniem labākajiem startiem. Laikam tik ātri es vēl nebiju skrējusi, un muskulis arī to sajuta. Nezinu, konkrēti kādā stadijā ir šī trauma. Pagaidām nav iespēju, bet būtu labi, ja varētu redzēt smalkāk. Es varu pastaigāt, tāpēc domāju, ka tas nav nekas traks. Pēc finiša es sapratu, ka augstlēkšanā vēl varētu piedalīties, bet 200m es noteikti nevarētu noskriet ar šādu kāju. Tādēļ treneris uzreiz pateica, ka mēs stājamies ārā.
Es biju gatava jaunam personīgajam rekordam 100m barjerskrējienā un paskriet zem 13 sekundēm. Brīdī, kad biju uz vidējām barjerām, sajutu asas sāpes muskulī. Es vairs nevarēju kāpināt tempu. Ir diezgan smagi domāt par to, cik labā formā es esmu. Biju viena no trim līderēm un biju pilnībā gatava šim startam, kam gatavojos visu gadu. Šobrīd vissāpīgākais ir pateikt, ka nestartēšu līdz galam.
Man vienmēr vissvarīgākais ir rezultāts. Un tas ir ļoti bēdīgi, ka nevarēšu piedalīties šajā skaistajā stadionā savā mīļākajā disciplīnā.
Pēc Olimpiskajām spēlēm esmu nomainījusi atspēriena kāju augstlēkšanā. Augstlēkšana ir mana cimperlīgākā disciplīna. Biju gatava lekt robežā no 1.76m līdz 1.80m. Esmu šogad daudz reizes gandrīz pārvarējusi 1.80m augstumu, bet vienmēr kāds milimetrs pieskarās, tāpēc arī nav izdevies 1.80m augstums. Zinu, ka lodes grūšanā un 200m esmu ļoti piestrādājusi un abās disciplīnās būtu bijis jauns personīgais.
Pirms Olimpiskajām spēlēm man bija šī muskuļa problēma, bet to izārstējām. Izskatās, ka atkal jāsāk ārstēšanās no jauna."