Tā kā notikumiem Helsinkos var sekot kā pie TV ekrāniem, tā arī internetā un labākie rezultāti ir jau paziņoti, tad šoreiz neliela ekspresanalīze un pārdomas.

Pirmajā sacensību dienā startēja vairāk nekā puse no mūsu vieglatlētiem – 13 no 22.Ja salīdzinām mūsējo startus šajā čempionātā ar eksāmenu sesiju, tad tikai seši no Latvijas vieglatlētiem pirmo eksāmenu nokārtojuši uz „teicami” vai vismaz „labi”. Diemžēl neizpalika arī bez neveiksminiekiem.

Agrā rīta stundā ( pl. 9) kvalifikācijas normu (6,65 m) centās izpildīt trīs mūsu tāllēcējas. Sasniegt šādu rezultātu neizdevās nevienai, tomēr vēl joprojām Eiropas čempiones godā esošā Ineta Radēviča ar savu otro, 6,44 m tālo lēcienu ierindojās devītajā vietā un rīt centīsies atkārtot savu Barselonā izcīnīto lielo panākumu.

Nepaveicās māsām – Laumai un Mārai Grīvām. Lauma palika 13. vietā ar rezultātu 6,37 m, bet Māra aizlēca tikai sešus metrus un tāllēcēju rangā ieņēma 27. vietu. Diemžēl šogad abu māsu sniegums tāllēkšanas sektorā ir visai pieticīgs Pērn Lauma spēja 6,86 m, bet Māra – 6,59 m ( ar vēju pat 6,70 m).

Neparasti pieticīgs lodes grūšanas sektorā bija arī Māris Urtāns. Aizpērn Barselonā godam nopelnīto ceturto vietu viņš bija spiests „samainīt” ar necilo 15. vietu. Arī rezultāts 19,25 m ir viduvējs. Labāko ducī varēja iekļūt ar vismaz 19,48 m tālu grūdienu. Izskatās, ka ne tikai savainojumu ārstēšana ir jūtami samazinājušas Māra potenciālās iespējas lodes grūšanas sektorā.

Patiess prieks par Ronalda Arāja ļoti veiksmīgo startu 100 m distancē. Vispirms par sīvo cīņu distancē – atkal, tāpat kā Valmierā tikai pašā finišā nedaudz ātrāks bija Lietuvas rekordists Ritis Sakalausks (10,23). Prieks par rezultātu – 10,28 sek. ir otrs ātrākais skrējiens Ronalda sprintera karjerā. Visbeidzot – uzzinot, ka viņš pusfinālā iekļūst ar astoto rezultātu. Šis ir tikai trešais gadījums, kad kāds no Latvijas sprinteriem iekļūst vismaz Eiropas čempionāta pusfinālā.1974.g. Romā to spēja Juris Silovs – viņam pat augstā ceturtā vieta finālskrējienā, kā arī Barselonā pats Ronalds ar pusfināla rezultātu 10,47 ierindojās 15. vietā.

Sekoja kāds vēl iespaidīgāks panākums. Jānis Leitis 400 m veica jauna, lieliska personīgā rekorda laikā – 45,92 sek. Tomēr skumīgi, ka viņš tikai par 0,02 sek. atpalika no Londonas olimpiskā „B” normatīva un par 0,04 sek. – no Latvijas rekorda. Cerības vēl paliek – Jānis rīt pusfinālā startēs ar ceturto labāko rezultātu.

Rīta cēlienā arī trīs mūsu šķēpa metējas veiksmīgi nokārtoja „pirmo eksāmenu” – visas trīs parīt startēs finālā. Tas ir vēl nebijis gadījums Latvijas šķēpa mešanas vēsturē. „Pilnai laimei” pietrūkst tikai vīru trio veiksme, bet viņi meta vēlāk.

Kvalifikācijā vistālāk šķēpu aizmeta Sinta Kovala – 59,41 m ( 5. rezultāts). Jau pirmajā mēģinājumā sasniegtais rezultāts 57,51 m (9.v.) deva cerības arī Līnai Mūzei, jo norma tomēr bija augsta ( 60 m), bet sāncenses daudz – 23. Visvairāk panervozēt pienācās Madarai Palameikai – viņa pirmajā plūsmā aizmeta šķēpu tikai 57,24 m. Tomēr viss beidzās laimīgi – Madarai 11. rezultāts un tiesības parīt uz vēl vismaz trim metieniem ( varbūt visiem sešiem ?).

Vienlaicīgi ar šķēpa mešanu notika arī 800 m priekšskrējieni. Mūsu Dmitrijs Jurkevičs savā skrējienā palika tikai piektais un pusfinālam nekvalificējās. Toties sasniedza savu šogad labāko rezultātu – 1:48,59 ( 26. v.). Dmitrijs tomēr domā, ka šis 800 m skrējiens būs kā „iesildīšanās” pirms starta 1500 m distancē, kurā priekšskrējieni notiks sestdien.

Diemžēl ar absolūtu fiasko beidzās šķēpa mešana vīriešiem. Neviens no trim latviešu šķēpraižiem, pie tam Eiropas TOP pirmā desmita pārstāvjiem, nespēja aizmest šķēpu vismaz 78,89 m. Ar tādu rezultātu kā 12. varēja iekļūt finālā. Man pat neērti minēt viņu rezultātus. Runājot par šķēpa mešanu divkārt jālieto vārdi „pirmo reizi”. Pirmo reizi trīs Latvijas šķēpa metējas startēja tik augsta prestiža sacensībās un pirmo reizi visas trīs nodrošinājušas sev vismaz 12. vietu.

Savukārt pirmo reizi no trim latviešu šķēpraižiem neviens neiekļuva pat labāko 12 vidū. Pēdējos divos Eiropas čempionātos mūs pārstāvēja pa trim šķēpa metējiem un 2006.g. Gēteborgā pat visi trīs piedalījās arī pamatsacensībās ( V.Vasiļevskis – 4.v.; A.Kovals – 5.v. un Ē.Rags – 9.v.).

Tomēr pirmās sacensību dienas nobeigumā kā ”balzāms uz sūrstošajām dvēseles brūcēm” bija Ronalda Arāja pusfināla sprints. Lai gan Ronalds savā skrējienā finišēja tikai kā trešais ( 10,29), finālā viņš tomēr iekļuva, pie tam ar sesto rezultātu.Tātad – Ronalds Arājs kopš Jura Silova 1974.g. Romā izcīnītas ceturtās vietas būs otrais latviešu sprinteris, Eiropas čempionāta finālists.

Līdz ar to Latvijas vieglatlētu „eksāmenu sesijas” pirmā pārbaudījumu diena aizvadīta. Ar izcilām un teicamām sekmēm to aizvadījuši seši mūsējie no 13: Ineta Radēviča, Jānis Leitis, visas trīs šķēpa metējas un Ronalds Arājs. Pārējiem – kā nu kuram. Īpaši satrauc fakts, ka pieticīgs bijis arī sešu mūsu olimpisko startu kandidātiem. Viela pārdomām un secinājumiem. !

Izmantotais avots: parSportu.lv