1. augustā Rīgas BTA “Daugava” stadionā notika gadskārtējais Baltijas valstu čempionāts vieglatlētikā. Kopš 1940.g. septembra, kad Kauņā notika pirmais visu triju Baltijas valstu (diemžēl toreiz lielvaras republiku) pirmā mačsacīkste, aizritējuši 86 gadi un Rīgā notikušajam čempionātam kārtas skaitlis ir 62. Latvijas vieglatlēti pēc  deviņu gadu pārtraukuma atkal uzvarēja komandu vērtējumā un tā bija tikai 17. uzvara čempionātu vēsturē. Kāpēc tā ? Atbilde rodama Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Pirmo maču 1940.gadā uzvarēja igauņi. Pēc kara šādi mači atsākās tikai 1951.gadā un arī tad līdz pat 80-to gadu nogalei Baltijai tika “piespēlēta” Baltkrievijas spēcīgā komanda. Bet arī tad mēs līdz 1991.gadam novinnējām sešus mačus.  Veiksmīgs periods bija arī līdz 1998.gadam – piecas uzvaras. Kopš 2012.gada Baltijas čempionātu (toreiz vēl maču) sāka rīkot Valmierā – “Prezidenta kausu” ietvaros. Šajā periodā  Latvijas vieglatlēti svinējuši piecas uzvaras: 2012.g. un 2014.-2017.g. Pērn “Prezidenta kausi” nenotika, līdz ar to izpaliekot arī Baltijas pieaugušo čempionātam.

Pēc deviņu gadu otrajām vai pat trešajām vietām, šoreiz Latvijas vieglatlēti izcīnīto kausu bija godam nopelnījuši !

Nozīmīgākie čempionāta skaitļi un fakti: Latvija – 277,5 p.; Lietuva – 262 p.; Igaunija – 230,5 p. Latvijas vieglatlēti kopā izcīnīja 45 medaļas (16 zelta, 15 sudraba un 14 bronzas).

Sasniegts viens nacionālais rekords – faktiski pirmrekords 4x100 m jauktajā stafetē – 43,86 sek. Tiesa, pērn “Sportland kausu” sacensībās šāda stafete notika pirmo reizi un tika fiksētais rezultāts bija 47,06 sek. Tagad šāda stafete jau ieņem drošu vietu sacensību programmās.

Septiņi Latvijas vieglatlēti čempionāta laikā sasniedza sezonā labāko rezultātu Latvijā (Lat SB). 11 vieglatlētiem jauni personīgie rekordi (PR). Vēl četriem sezonā labākie rezultāti (SB).14 Latvijas vieglatlētu rezultātu vērtējums pēc WA punktu tabulām pārsniedz 1000 p.

Pieci augstvērtīgākie Latvijas vieglatlētu rezultāti:

Oskars Grava – 200 m – 20,63 sek. – 1123 p.

Aleksandrs Volkovs – diska mešana – 60,24 m – 1065 p.

Alekss Gailītis – tāllēkšana – 7,61 m – 1053 p.

Artūrs Pastors – 400 m – 47,03 sek. – 1043 p.

Gunta Vaičule -200 m – 23,97 sek. – 1039 p.

Ar divām skaistām uzvarām (200 m un 4x400 m jauktajā stafetē) no Latvijas “lielās vieglatlētikas” atvadījās Gunta Vaičule. Nav šaubu, ka Gunta arī turpmāk būs ļoti tuvu mūsu “sporta karalienei”.

Divi Latvijas vieglatlēti  sasniedza īpaši nozīmīgas robežas savā vieglatlētikas karjerā. Emīls Līdaka pirmo reizi ar kārti pārvarēja piecu metru augstumu, kļūstot par 18.Latvijas kārtslēcēju, kuram pakļāvusies šī robeža. Savukārt  Aleksandrs Volkovs pirmo reizi disku raidīja pāri 60 metru atzīmei – 60,24 m. Viņš ir sestais Latvijas diska metējs ar personīgo rekordu virs 60 metriem. Līdz Staņislava Skruļa 1975.g. sasniegtajam Latvijas rekordam (62,00 m) atliek vairs 1,76 m.

Komfortabli pieaugušo čempionātā jutās arī jaunieši – nesenā Eiropas jauniešu čempionāta veiksminieki. Elīze Ligere uzvarēja šķēpa mešanā, bet Emīlija Vīksna – 400 m un stafetē. Savukārt Markuss Celms bija trešais un Ksenija Fjodorova sestā 400 m barjerskrējienā, bet Emīlijai Braunai – bronzas medaļa stafetē un piektā vieta tāllēkšanā.

Sacensībās piedalījās arī vairāki vieglatlēti, kuri jau tuvāko nedēļu laikā pārstāves Latviju pasaules junioru un Eiropas čempionātos.

Junioriem Toms Samauskis diska mešanā sasniedza jaunu personīgo rekordu – 52,48 m (5.v.), bet Toms Melderis bija trešais 400 m barjerskrējienā – 53,06 sek.

Lieliski nostartēja Oskars Grava (uzvaras 100 m un 200 m), kā arī abi soļotāji – Raivo Saulgriezis un Modra Liepiņa. Visiem veiksmi arī Jūdžinā un Birmingemā !

Visām trim komandām sakarā ar startiem Jūdžinā un Birmingemā bija robi sastāvā. Te gan jāpiebilst, ka Jūdžinā no Latvijas startēs 11 juniori, bet Birmingemā – septiņi vieglatlēti. Igaunijai attiecīgi 14 un 20, bet Lietuvai – 2 un 19.

Latvijas vieglatlēti – Baltijas čempioni (16 zelta medaļas)

Oskars Grava – 100 m – 10,57 sek. un 200 m – 20,63 sek.

Artūrs Pastors – 400 m – 47,03 sek. (Lat SB).

Ņikita Bogdanovs – 800 m – 1:52,07 (SB)

Edgars Šumskis – 3000 m/šķ – 9:14,70

Elvijs Misāns – trīssoļlēkšana – 15,35 m (SB).

Aleksandrs Volkovs – diska mešana – 60,24 m (Lat SB) (PR)

Martins Kaudze – šķēpa mešana – 70,97 m

Raivo Saulgriezis – 5000 m soļošana-20:48,15 (Lat SB)

4x400 m (MIX) – 3:25,21 (R.Lauva, J.M.Vinogradova, A.Pastors,E.Vīksna).

Gunta Vaičule – 200 m – 23,97 sek.

Emīlija Vīksna – 400 m – 54,62 sek.

Amanda Radava – 1500 m – 4:22,74

Evelīna Krista Sitnika – 3000 m/šķ. – 10:33,72 (Lat SB)

Elīza Ligere – šķēpa mešana – 50,60 m

Modra Liepiņa – 5000 m soļošana – 24:40,66 (Lat SB)

Baltijas vicečempioni ( 15 sudraba medaļas)

Roberts Kapša – 100 m – 10,69 sek. un 200 m – 21,40 sek.

Kārlis Ancāns – 800 m – 1:52,12

Roberts Glazers – 1500 m – 3:50,15

Ralfs Zazerskis – 110 m/b – 14,54 sek.

Toms Melderis – 400 m/b – 53,06 sek.

Emīls Līdaka –kārtslēkšana – 5,00 m (PR)

Aleksis Gailītis – tāllēkšana – 7,61 m (Lat SB) (PR)

Noa Kristians Jirgens – vesera mešana – 65,38 m

Gerda Kerija Dreimane – augstlēkšana – 1,71 m

Paula Kļaviņa – kārtslēkšana – 4,05 m

Alise Robežniece – lodes grūšana – 13,70 m

Dace Šteinerte – diska mešana – 48,29 m (SB)

Elva Vestarta – vesera mešana – 51,22 m (Lat SB) (PR)

Karīna Nikuļina – 5000 m soļošana – 25:40,94.

Trešās vietas ( 14 bronzas medaļas)

Austris Karpinskis – 400 m – 47,57 sek.(SB)

Rūdolfs Vanadziņš – 1500 m – 3:50,93

Gatis Vilcāns – 110 m/b – 15,00 sek.

Markuss Celms – 400 m/b – 53,10 sek.

Lauris Lapsa – 3000 m/šķ. – 9:15,78 (PR)

Ainārs Ērglis – trīssoļlēkšana – 14,88 m

Emīls Dzilna – lodes grūšana – 16,52 m

Gatis Čakšs – šķēpa mešana – 70,88 m

4x100 m (MIX) stafete – 43,86 sek. (NR) (R.Lauva, JM.Vinogradova, R.Zazerskis, E.Brauna).

Elīza Ērenfrīde – 400 m/b – 1:01,65 (PR)

Elīna Gumarova – 3000 m/šķ – 10:38,20 (PR)

Adelīna Rubene – trīssoļlēkšana – 12,54 m

Luīze Geistarde – lodes grūšana – 13,48 m

Elza Lazdiņa – šķēpa mešana – 48,23 m

 

Andris Staģis