Šogad finišu sasniedza 36 ultramaratonisti, kuri bija gatavi pieņemt šo izaicinājumu. Lai gan ne Latvijas, ne trases rekordi netika pārspēti, vairāki sportisti sasniedza personīgos rekordus, bet sacensības atklāja arī jaunus kandidātus Latvijas izlasei starptautiskajās ultraskriešanas sacensībās.

Par Latvijas čempionu kļuva Armands Āriņš, kurš savā debijā 24 stundu skrējienā veica 254,465 kilometrus. Otrajā vietā ierindojās pagājušā gada sudraba medaļnieks Artis Šauriņš ar 245,913 kilometriem, bet bronzas godalgu izcīnīja Elvijs Menniks, kurš pēc gada pārtraukuma atgriezās sacensību apritē un veica 242,427 kilometrus.

Latvijas čempionāta medaļnieki vīriešiem:

1. Armands Āriņš – 254,465 km
2. Artis Šauriņš – 245,913 km
3. Elvijs Menniks – 242,427 km

Sieviešu konkurencē pārliecinošu uzvaru izcīnīja Gita Muceniece, kura sasniedza jaunu personīgo rekordu – 216,760 kilometrus. Tādējādi viņa nokomplektējusi pilnu Latvijas čempionāta medaļu komplektu, pēc bronzas 2024. gadā un sudraba 2025. gadā šogad izcīnot čempiones titulu. Sudraba medaļu debijā 24 stundu skrējienā izcīnīja Karīna Lezdiņa ar 202,695 kilometriem, bet bronzas godalgu ieguva Dace Veipa, kura ar 183,203 kilometriem sasniedza jaunu personīgo rekordu.

Latvijas čempionāta medaļnieces sievietēm

1. Gita Muceniece – 216,760 km
2. Karīna Lezdiņa – 202,695 km
3. Dace Veipa – 183,203 km

Sacensību organizatori īpaši izceļ faktu, ka vairāki skrējēji ar sasniegtajiem rezultātiem būtiski nostiprinājuši savas pozīcijas cīņā par vietu Latvijas izlasē pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā. Tāpat vairākiem sportistiem izdevies kvalificēties dalībai leģendārajā Spartatlona skrējienā Grieķijā bez papildu izlozes procedūras.

Atzinību pelnījis arī Latvijas ultraskriešanas veterāns Viktors Suborins, kurš 74 gadu vecumā veica 136,019 kilometrus, vēlreiz apliecinot savu izturību un uzticību ultraskriešanai.

Latvijas Vieglatlētikas savienība sveic visus dalībniekus, finišētājus un medaļniekus par izturību, neatlaidību un sasniegtajiem rezultātiem.