Jūnijā atšķirībā no maijā sasniegtā Lauras Ikaunieces-Admidiņas Latvijas rekorda izpalika izcili rezultāti. Tomēr 27 Latvijas vieglatlēti pārsniedza 1000 punktu robežu disciplīnas salīdzinošajās tabulās, bet Rolandam Jierķim tas izdevās pirmoreiz.

Dimanta līgas posmu šķēpa mešanā nebija, taču 18. jūnijā Madarai Palameikai padevās sezonas tālākais raidījums pašmāju sacensībās. Jelgavā Jāņa Lūša kausa izcīņā Palameika pīķi raidīja 63,92 metru tālumā, kas šobrīd pasaules šīs sezonas rangā ļauj ieņemt 12. vietu. IAAF disciplīnas salīdzinošajās tabulās tas dod 1151 punktu, un tas bija pietiekami, lai Madara otro reizi spēles vēsturē uzvarētu kādā no mēnešiem.

Arī sīvākie konkurenti viņai bija šķēpmetēji. Astoņas dienas agrāk Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās Valmierā Rolands Štrobinders meta šķēpu 82,63 metru tālumā. Viņam nedaudz pietrūka. Gan līdz pasaules čempionāta normatīvam (37 centimetri), gan līdz Madarai Palameikai (12 punktu). Valmierā sanāca otrā vieta aiz igauņa Magnusa Kirta (84,08 m), bet Vieglatlētikas spēlē jūnijā – trešā.

Pirms Valsts prezidenta balvas izcīņas Anete Kociņa teica, ka metīs tālu, neprecizējot, cik tālu tas būs. 28, jūnijā viņa sacensībās Nansī (Francija) uzvarēja, pēdējā mēģinājumā vairāk nekā par metru labojot personisko rekordu (62,20 m) un Latvijas labāko šķēpmetēju rangā nosargājot otro vietu, tikai par 55 centimetriem atpaliekot no Palameikas, - 63,37 metri. Jau kārtējais šogad labotais personiskais rekords liek domāt, ka tas vēl nav viss, ko Anete šosezon var sasniegt. Pasaules rangā viņa 12. jūlijā ieņem 14. vietu, bet no pirmās vietas Vieglatlētikas spēlē jūnijā viņa atpalika tikai par 11 punktiem, par punktu apsteidzot Štrobinderu.

Sportistu reitings. Jūnijs

** Par rezultātiem pateicība Andrim Staģim* Apzīmējumi disciplīnām: 110b – 110 m/b; 400b – 400 m/b; 3000k – 3000 m/šķ.; 1/2M – pusmaratons; M – maratons; 20km un 50km – soļošana; A – augstlēkšana; K – kārtslēkšana; T – tāllēkšana; Tr – trīssoļlēkšana; L – lodes grūšana; D – diska mešana; V – vesera mešana; Š – šķēpa mešana; 10c un 7c – daudzcīņa

Kopvērtējumā līderpozīcijas joprojām ir lēkšanas disciplīnu pārstāvji. Vadību ar 566 punktiem nosargāja Elvijs Misāns, kurš tagad par 13 punktiem apsteidz Mareku Ārentu un par 164 punktiem – Jāni Leiti, kuram gan divos mēnešos ieskaitē ir gājis 400 metru skrējiens, tai skaitā Latvijas rekords jūnijā – 45,60 sekundes.

Pavisam 47 Latvijas vieglatlētiem šogad ir izdevies pārsniegt 1000 punktu robežu. Droši vien drīzumā šis skaits sasniegs 50 robežu.

Kopvērtējums. 2017. gads

Visbiežāk (10 reizes) 1100 punktu robežu šosezon ir pārvarējis Ārents. Astoņas reizes tas pa spēkam ir bijis Misānam, četras – Līgai Velverei un Anetei Kociņai.Šosezon augstvērtīgāko rezultātu ranga ceturtajā vietā tagad ir Madara Palameika. Viņa atpaliek tikai no Lauras Ikaunieces-Admidiņas Latvijas rekorda, Elvija Misāna lēciena pāri 17 metriem trīssoļlēkšanā un kārtslēcēja Mareka Ārenta martā pārvarētajiem 5,60 metriem.

Augstvērtīgākie rezultāti. 2017. gads
 

Dainis Āzens